Pilnības rags
Pilnības rags parasti pozitīvā, apliecinošā formā simbolizē neierobežotu materiālo un garīgo labklājību. Savā ziņā arī muzejs ar tā krājumu ir kā pilnības rags, no kura bagātībām redzama tikai neliela daļa, kamēr pārējais krātuvēs gaida savus pētniekus un izstāžu kuratorus. Un tomēr… Kas muzejs ir šodien, kādas un kam tiek veidotas ekspozīcijas, vai jebkas var kļūt par eksponātu un vai “pilnības ragam” ir arī ietilpības robeža?
Izstāde aplūko pilnības raga jēdzienu, balstoties Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA kolekciju daudzpusībā, izpētē un interpretācijā, iezīmējot muzeja atvērtību pārmaiņām un reakciju uz sociālpolitisko situāciju. Ekspozīcija pamatā balstīta uz mākslas darbiem, kas vai nu gadu desmitiem, vai nekad līdz šim nav bijuši pieejami apmeklētājiem.
Izstādes tēmu ierosinājis pats Rīgas biržas nams, kas uzcelts 19. gadsimta vidū un liecina par industrializācijas laikmeta sākumu, rīdzinieku biznesa darījumiem un turības pieaugumu. Tiešs pilnības raga atveidojums redzams gan ēkas fasādē, gan interjeros. Nama saturs 20. un 21. gadsimtā transformējies no politisko varu reprezentējošiem pasākumiem un savdabīgām izstādēm līdz Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA atvēršanai 2011. gadā.
Ekspozīciju veido divas paralēlas līnijas: pilnības raga simbolika dažādās kultūrās un reliģijās – Antīkā pasaule, kristietība Eiropā, Āzijas māksla, un muzeja kā institūcijas izjautāšana. Glezniecība, grafika, tēlniecība, dekoratīvi lietišķā māksla un numismātika ir tie mediji, ar kuru palīdzību tiks veidots izstādes stāsts un rosināti jautājumi, uz kuriem varbūt pat vēl nav skaidru atbilžu tik mainīgajā laikmetā.
Izstāde ir starpdisciplināra, jo līdzās muzeja krājuma priekšmetiem būtiska nozīme ir tekstiem un daudzveidīgai pasākumu programmai.
Izstāde top muzeja speciālistiem sadarbojoties ar filosofijas žurnāla “Tvērums” komandu, Dr. theol. Modri Lāci, Dr. hist. Eleni Manakidū (Eleni Manakidou, Grieķija), komponisti un mūziķi Šino Jamasaki (Shino Yamasaki, Japāna-Latvija) un Dr. hist. Mārtiņu Mintauru.
Izstādi atbalsta: