Pavasara koncerts:
Kāds ziediņš

Sestdien, 2026. gada 21. martā, plkst. 16.00 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) kopā ar vokālisti Diānu Silovu un pianisti Aiju Kuzmani aicina uz pirmo šī gada mūzikas pēcpusdienu dzīvokļa salonā.

Tas nekur nederīgs,
Kāds ziediņš pazemīgs,
Ko meža tumšums klājis.
Bet Dievs ir garām gājis
Un viņu sveicinājis.

K. Skalbe

Kamermūzikas koncerts “Kāds ziediņš” būs sveicinājums pavasara atmodai, izskanot latviešu un ārzemju komponistu solodziesmām par ziedu tēmu. Marts ir Sutu mājokļa sieviešu – mākslinieces Aleksandras Beļcovas (17.03.1892.–01.02.1981.) un viņas meitas baletdejotājas, mākslas vēsturnieces Tatjanas Sutas (28.03.1923.–10.06.2004.) – dzimšanas dienu mēnesis, un mūzikas puķes būs veltītas arī viņām. Skaņu pasaule saista šīs ģimenes sievietes vairākās paaudzēs: Tatjana mūziku izdejoja, vēlāk pamudinot savu meitu čellisti Ingu Sutu no visām mākslām kā tuvāko sev izvēlēties mūziku, savukārt Aleksandras atstātais mantojums glabā virkni izjustu muzikālās vides portretējumu pasteļos un eļļas gleznās.

Programmā, kas pērn dziedātājas Diānas Silovas un pianistes Aijas Kuzmanes izpildījumā tika atskaņota Tartu Vanemuines teātrī, ir iekļauti Edvarda Grīga (Edvard Grieg, 1843–1907), Riharda Štrausa (Richard Strauss, 1864–1949), Arvīda Žilinska (1905–1993), Emīla Dārziņa (1875–1910), Paula Dambja (1936), Jāņa Zālīša (1884–1943), Jāņa Ivanova (1906–1983) un Jāņa Kalniņa (1904–2000) skaņdarbi. Tajos ziedēšanas romantiska apbrīna ir savijusies ar simboliski smeldzīgām pārdomām, koptonī atstājot pavasarīgi cerīgu gaismu.

Pasākums norisināsies A. Beļcovas darbnīcā uz jaunatklātas izstādes “Melancholia imaginativa. Tēlu īpatnības Aleksandras Beļcovas portreta žanra glezniecībā” fona. Mākslinieces tieksme pēc intraversijas un tās izpaudums viņas pašportretos un tuvāko cilvēku portretos sasauksies ar koncerta lirisko noskaņu, kurā arī skumjas var tapt gaišas.

Sirsnīgi aicinām baudīt ziedu iedvesmotu mūziku īpašā, mākslas piesātinātā gaisotnē!

Par mūziķēm

Diāna Silova

Viņa ir latviešu operdziedātāja un kamermūziķe. Studējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur padziļināti pievērsusies kamermūzikas repertuāram un ieguvusi maģistra grādu kamerdziedāšanā.

No 2006. līdz 2017. gadam Diāna Silova bija Latvijas Nacionālās operas un baleta kora māksliniece, kā arī atveidojusi daudzas epizodiskas lomas operiestudējumos. Līdzās darbam operā māksliniece aktīvi koncertējusi ar kamermūzikas un opermūzikas programmām Latvijas koncertzālēs, citviet Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņas repertuārā nozīmīgu vietu ieņem gan latviešu komponistu vokālā mūzika, gan pasaules klasiskās mūzikas pērles.

Vairākus gadus Diāna Silova strādājusi kā ilustratore ar jaunajiem koncertmeistariem MIKC NMV Emīla Dārziņa mūzikas skolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Šobrīd dziedātāja dzīvo un strādā Igaunijā, kur ir Tartu Vanemuines teātra kora māksliniece, vienlaikus turpinot koncertdarbību.

Aija Kuzmane

Klavierspēli sākusi apgūt Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā pie skolotājas Raitas Krilovas, vēlāk turpinot mācības Emīla Dārziņa mūzikas skolā Anitas Pāžes klavieru klasē. Ieguvusi maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) profesora Arņa Zandmaņa klavieru klasē (2011) un profesora Alda Liepiņa klavierpavadījuma klasē (2020). Piedalījusies Dominika Merlē un Mihaila Voskresenska meistarklasēs.

Šobrīd Aija Kuzmane ir MIKC NMV Emīla Dārziņa mūzikas skolas Koncertmeistaru un kameransambļa spēles nodaļas vadītāja un koncertmeistare. Paralēli pedagoģiskajam darbam regulāri muzicē dažādu kameransambļu sastāvos. Sadarbojusies ar čellistiem Ēriku Kiršfeldu, Māru Botmani, flautistu Giedriu Gelgotu (Lietuva), mežradznieku Kārli Rērihu u.c. instrumentālajiem kamermūziķiem, kā arī ar dziedātājiem Krišjāni Norveli, Ievu Paršu, Steinu Šervoldu (Norvēģija / Lietuva), Diānu Silovu, Mārtiņu Zvīguli utt. Ilgstoša sadarbība izveidojusies ar dziedātāju Guntu Gelgoti, ar kuru kopīgi veidotas daudzas vokālās kamermūzikas programmas, ietverot Hugo Volfa, Almas Māleres, Modesta Musorgska, Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Jāņa Kalniņa, Georga Pelēča, Imanta Zemzara, Renātes Stivriņas un citu komponistu sacerējumus.

Pēdējos gados īpaši daudz spēlēta Franča Šūberta mūzika. Par skaistu tradīciju kļuvis ik gadu Šūberta dzimšanas dienā kopā ar radošajiem domubiedriem sagatavot koncertprogrammu ar klasiķa kamermūziku.

2020. gadā Aija Kuzmane saņēmusi JVLMA iedibināto “Pētera Plakida vokālās kamermūzikas balvu 2019”.

Papildu informācija

• Muzejā vēlams ierasties aptuveni 10–15 minūtes pirms norises sākuma, lai nesteidzīgi varētu izmantot kases un garderobes pakalpojumus.
• Norise notiek muzeja ekspozīcijā. Pirms koncerta apmeklētāji varēs aplūkot muzeja pastāvīgo ekspozīciju un aktuālo izstādi.
• Informējam, ka muzeja publiskie pasākumi tiek filmēti un fotografēti, lai regulāri un mērķtiecīgi informētu sabiedrību par muzeja piedāvājumu, darba rezultātiem un aktualitātēm. Vairāk par privātuma politiku.

Norises piekļūstamība

• Muzejs atrodas ēkas 5. stāvā. Muzejs nav piekļūstams personām ratiņkrēslos, lifta durvju vērtņu aizvēršanas mehānisma dēļ. Lifta durvju vērtnes atvērtā veidā ir 75 cm.
• Norise paredzēta ar sēdvietām (ar muguras balstu).

Ja Jums jānodrošina īpašas piekļuves prasības vai ir jautājumi par muzeja piekļūstamību, lūdzam sazināties: (+371) 67 288 800, .