Vieglā valoda

Izstādē “Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi”

Par izstādi

Izstādes nosaukums ir “Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi”.  

Izstādi veidoja divi muzeji:  

• Ufici galerijas Itālijā; 
• Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.  

Izstādi atbalsta: 

• Latvijas Republikas Kultūras ministrija; 
• Rīgas dome; 
• Itālijas vēstniecība Latvijā; 
• Rietumu Banka. 

Rīgā pirmo reizi var redzēt tik lielu itāļu mākslas izstādi.  

Tajā ir darbi no 19. gadsimta otrās puses līdz 20. gadsimta 40. gadiem.  

Visvairāk mākslas darbu izstādē ir no Ufici galerijām.  

Izstādē ir arī mākslas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja.  

Tādā veidā izstāde ataino: 

• Eiropas mākslas idejas; 
• kopīgo un atšķirīgo Itālijas un Latvijas mākslā. 

Izstādē ir sešas sadaļas: 

• Naturālisms un "makjajoli"; 
• Eiropas impresionisms; 
• Divizionisms un simbolisms; 
• Ceļā uz avangardu; 
• Futūrisms un "atgriešanās pie kārtības"; 
• Itālijas modernās mākslas izstādes Rīgā. 

Katrā sadaļā ir Itālijas un arī Latvijas mākslinieku darbi.  

Izstādē ir arī žurnāli, vēstules un fotogrāfijas.  

Šie materiāli palīdz saprast vēsturisko saikni starp Itāliju un Latviju.  

Izstādes veidošanā veiksmīgi sadarbojās abas valstis.  

Pirms izstādes abu valstu muzeji pētīja savas kolekcijas un arhīvus.  

Izstādi rīko gadā, kad: 

• Florences un Rīgas pilsētas svin 25 gadu sadraudzību; 
• itāļu māksliniekam Džovanni Fatori ir 200. dzimšanas diena. 

Džovanni Fatori darbi atklāj šo izstādi.  

Izstādes ievads  

Gaismai mākslā ir liela nozīme.  

Gaisma palīdz māksliniekam radīt darbus un skatītājam – tos iepazīt.  

Katrs gaismu uztver citādāk.  

Šī izstāde vēsta par kopīgo un atšķirīgo gaismas uztverē.  

Gaismas uztveri ietekmē: 

• mākslinieka idejas; 
• laiks; 
• vieta. 

Izstādē gaismas uztveres dažādība parādās mākslas darbu krāsās, sižetos un sajūtās.  

Izstāde parāda kopīgo un atšķirīgo Itālijas un Latvijas mākslā.  

Izstādē var ieraudzīt abu valstu mākslas tradīciju bagātību.  

Izstādes ievadā var uzzināt: 

• par Itālijas vēsturi; 
• par pārmaiņām mākslā laika gaitā. 

Agrāk Itālija nebija vienota valsts.   

Laika gaitā notika vairāki mēģinājumi to apvienot.   

Šo laiku ataino mākslinieka Lorenco Bartolīni veidotais Lukas hercoga Kārļa Ludviķa Burbona krūšutēls.  

Itāliju apvienoja 1861. gadā.  

Šo notikumu ataino mākslinieka Pjetro Senno gleznotais ģenerāļa Džuzepes Garibaldi portrets.

Naturālisms un “Makjajoli”  

Šī izstādes sadaļa vēsta par itāļu “makjajoli” mākslu un naturālismu.   

"Makjajoli" virziena mākslinieki: 

• atkāpās no tā laika glezniecības tradīcijām; 

• gleznoja brīvā dabā; 

• piešķīra lielu nozīmi gaismai, otas triepienam un krāsu laukumiem. 

Naturālisma mākslinieki atainoja visu pēc iespējas īstāk un precīzāk.  

Šie darbi ir nozīmīga Itālijas 19. gadsimta otrās puses kultūras daļa.  

Izstādes sākumā ir trīs portreti no Ufici galerijām.  

Portretus gleznoja mākslinieki Džovanni Fatori, Adriāno Čečoni un Silvestro Lēga.  

Džovanni Fatori bija vadošais “makjajoli” mākslinieks.  

Izstādes sadaļā ir Vinčenco Kabjankas, Telēmako Sinjorīni, Frančesko Džoli, Mario de Marijas un Mikēles Kammarāno gleznas. 

Šajās gleznās mākslinieki pievērsa lielu uzmanību gaismas attēlošanai.  

Izstādē ir Antonio Fontanēzes glezna "Arno pie Svētās Trīsvienības tilta".  

Antonio Fontanēzi gleznu var salīdzināt ar Jūlija Federa gaismas pilnajām ainavām.    

Izstādē ir arī Kārļa Hūna glezna “Itāļu pagalmiņš”.  

Tajā redzams ārzemnieka skatījums uz Itāliju. 

Eiropas impresionsims

Pirmo fotogrāfiju izgatavoja 1839. gadā.  

Fotogrāfijas ieviešana ietekmēja mākslas attīstību Eiropā.  

Daudzi mākslinieki meklēja jaunus izteiksmes veidus.  

Tas veicināja impresionisma attīstību.  

Impresionisma mākslinieki: 

• necentās precīzi attēlot realitāti; 
• gleznoja mirkļa iespaidus un sajūtas. 

Parīze kļuva par iedvesmas pilsētu daudziem māksliniekiem.  

Tur devās arī nozīmīgais itāļu tēlnieks Medardo Roso.  

Šajā izstādes sadaļā ir Etores Tito, Rikardo Nobili un Federiko Dzandomenēgi gleznas.  

Šajās gleznās redzams,  

cik lielu nozīmi mākslinieki pievērsa dabas iespaidu attēlojumam.  

Torello Ančiloti darbos attēloja sava laika pārmaiņas sabiedrībā.  

Piemēram, sieviešu lomas palielināšanos sabiedrībā.  

Latvijā impresionisms nebija atsevišķs mākslas virziens.  

Tomēr impresionisma iezīmes ir vairāku mākslinieku darbos: 

• Jaņa Rozentāla; 
• Johana Valtera; 
• Vilhelma Purvīša; 
• Teodora Zaļkalna. 

Divizionisms un simbolisms

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā simbolisma mākslinieki: 

• mainīja mākslas nozīmi; 
• attīstīja mākslā jaunas tēmas; 
• atteicās no ierastās perspektīvas; 
• saplacināja formas; 
• izmantoja izteiktas kontūrlīnijas; 
• pievērsa uzmanību gaismai. 

Jaunās tēmas kļuva svarīgas 20. gadsimta mākslā.  

Tas īpaši redzams Itālijā esošajā divizionisma virzienā.  

Divizionistu virziena mākslinieki ar katru otas triepienu sadalīja gaismu sīkos krāsu punktos.  

Divizionisma izpausmes var redzēt šo mākslinieku darbos: 

• Viktora Grubiči de Dragona; 
• Gaetāno Previāti; 
• Plīnio Nomellīni. 

Divizionisti mākslas darbos bieži attēloja simboliskas ainas un cilvēku izjūtas.  

Tas redzams šajos mākslas darbos: 

• Beatričes Ančiloti Goreti "Aklums"; 
• Domeniko Trentakoste “Sievietes galva”. 

Līdzīgas idejas ir arī Latvijas mākslā, piemēram: 

• Johana Valtera gleznā “Pie loga”; 
• Vilhelma Purvīša gleznā “Pavasara ainava”; 
• Pētera Krastiņa nelielajos darbos. 

Vairākiem Latvijas māksliniekiem bija cieša saikne ar Itāliju un tās māksliniekiem. 

Ceļā uz avangardu  

Šajā izstādes sadaļā ir citas paaudzes mākslinieku darbi. 

Šie mākslinieki: 

• pilnībā atteicās no tā laika tradicionālajām pieejām; 
• radīja jaunas mākslas formas; 
• interesējās par gaismas attēlošanu mākslā. 

Izstādes sadaļā ir Gvido Marusiga gleznotā Venēcijas ainava.  

Šo darbu var salīdzināt ar Voldemāra Matveja un Jāzepa Grosvalda gleznotajām Itālijas ainavām.  

Citi gleznotāji iedvesmojās no primitīvisma mākslas.  

Primitīvisma mākslinieki: 

• ietekmējās no senu tautu un bērnu mākslas darbiem; 
• izmantoja vienkāršas formas un sižetus. 

Šīs izstādes sadaļas darbi radīti ap Pirmā pasaules kara laiku.  

Izstādes sadaļā ir: 

• Džovanni Kosteti, Aldo Karpi gleznas; 
• Libero Andreoti un Evaristo Bončinelli tēlniecības darbi. 

Šeit ir arī latviešu mākslinieka Jāzepa Grosvalda glezna “Šausmu aleja” un Anzelmo Buči grafikas. 

Futūrisms un "Atgriešanās pie kārtības" 

20. gadsimta sākumā futūrisms radās kā literatūras virziens.  

Vēlāk tas izpaudās arī citās mākslas jomās.  

Futūrisma pārstāvji: 

• noliedza pagātnes kultūru; 
• mākslas darbos atainoja kustību, ātrumu un tā laika modernās tehnoloģijas. 

Izstādes sadaļa parāda futūrisma attīstību.  

Tajā ir mākslinieku pašportreti no Ufici galerijām.  

Luidži Rusolo un Akilles Funi darbi ataino pāreju uz nākamo futūrisma periodu.  

Tajos parādās ekspresīvas izpausmes un atgriešanās pie klasiskām, tradicionālām formām.  

Šajā izstādes sadaļā ir arī Rīgas mākslinieku grupas gleznas.  

Itāļu žurnālam “Valori plastici” bija ietekme uz grupas māksliniekiem.  

Šis žurnāls Eiropā veicināja tradicionālo formu un klasicisma atdzimšanu.  

Šai idejai sekoja arī itāļu mākslinieki Džordžo de Kiriko un Karlo Karrā.  

Izstādes sadaļā ir dažādu mākslinieku klusās dabas, ainavas, portreti.  

Šajos darbos parādās mākslinieku interese par ģeometrisku formu apvienošanu un telpas plašumu.  

Šīs idejas bija svarīgas arī latviešu tēlniekiem.  

20. gadsimta 20. gadu beigās itāļu mākslā parādās sapņaini, apcerīgi un nereāli sižeti. 

Tas ir redzams mākslinieku Džanfilipo Uzellīni, Marīno Marīni un Lorenco Viāni darbos.  

Džakomo Balla un Renato Bertelli darbos redzami eksperimenti ar apjomu un formu. 

Itālijas modernās mākslas izstādes Rīgā

Šī izstādes sadaļa vēsta par Itālijas mākslas izstādēm Rīgā 20. gadsimta pirmajā pusē.  

Mākslas vēsturnieks Boriss Vipers tā laika žurnālā rakstīja par itāļu moderno mākslu.  

Rakstā bija Džordžo de Kiriko un Antonio Dongi jaunāko darbu attēli.  

Rakstā bija arī Feručo Ferraci darba “Traģisks ceļojums” attēls.  

Izstādes sadaļā šī glezna ir redzama.  

20. gadsimta 30. gados Rīgā notika divas Itālijas mākslas izstādes. 

Pirmajā izstādē bija Džordžo Morandi, Anzelmo Buči un citu autoru gravīras.  

Otrā izstāde bija veltīta Itālijas ainavām.  

Pēc izstādes vairākus darbus iegādājās Rīgas muzeji.  

Dažus Džordžo Morandi, Anzelmo Buči mākslas darbus var redzēt arī šajā izstādes sadaļā.  

Latviešu mākslinieks Niklāvs Strunke gleznoja portretus.  
Viņš gleznoja divus nozīmīgus itāļu māksliniekus: 

• Ivo Pannadži;
• Filipo Tommazo Marineti. 

Tas apliecina ciešās saites starp abu valstu māksliniekiem.  

Filipo Tommazo Marineti bija viens no futūrisma virziena aizsācējiem mākslā.  

Niklāva Strunkes un Džīno Severīni glezniecībā ir kopīgas iezīmes.  

Kopīgās iezīmes ir redzamas Niklāva Strunkes gleznā “Klusā daba ar kafijas dzirnaviņām” un Džīno Severīni pašportretos.  

Izstādes beigās ir Džordžo Morandi glezna “Gricanas ainava”.  
Džordžo Morandi māksla ir plaši pazīstama daudzās valstīs arī mūsdienās.