Anotācija

Audio ceļveža saturs zīmju valodā

Izstāde “Līga Purmale. Pagājušo prieku dārzs” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā apkopo mākslinieces radošo veikumu pusgadsimta periodā – no agrīnām fotoreālisma kompozīcijām līdz pat šogad tapušiem jaundarbiem.

Līga Purmale (1948) ir izcila latviešu gleznotāja, kuras daiļradē vērojama nemitīga formāla un tematiska attīstība. Kopš agras bērnības viņa daudz laika pavadījusi lasot un zīmējot, tādēļ 1961. gadā sāka mācīties Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā un 1969. gadā iestājās Teodora Zaļkalna Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā (tagad – Latvijas Mākslas akadēmija) Monumentālās glezniecības meistardarbnīcā gleznotāja Induļa Zariņa (1929–1997) vadībā.

Jau studiju gados Līga Purmale savu vārdu pieteica skaļi un nepārprotami. 1974. gadā kopā ar studiju un dzīvesbiedru mākslinieku Miervaldi Poli (1948) noorganizēja pirmo kopizstādi Rīgas centrālajā Poligrāfiķu klubā fotokluba “Rīga” telpās. Abi mākslinieki pirmo reizi plašākai publikai prezentēja savus fotoreālisma stilā gleznotos darbus, kļūstot par šīs tendences aizsācējiem Latvijā.

2_lpurmale_cerini_1977.jpg
Līga Purmale. Ceriņi. 1977. Kartons, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

Savas karjeras laikā māksliniece ir nemitīgi attīstījusies un mainījusi radošo pieeju – it kā viņa mēģinātu pārvarēt noteiktu sarežģītības līmeni, nostrādājot esošo līdz perfekcijai un tālāk jau strādājot ar kaut ko jaunu. Viņa sāka, eksperimentējot ar diapozitīvu filmiņu gleznošanu un izstrādājot savu fotoreālisma pieeju . Tad Līga Purmale sāka gleznot realitātes tuvplānus – interjera detaļas un dārza stūrus. Nostrādājot līdz perfekcijai galda fragmentu vai krēsla malu, mākslinieces skatiens sāka attālināties un viņa pievērsās ainavas glezniecībai. Šajās ainavās māksliniecei izdevās notver miglu, tā it kā tā būtu sataustāma matērija. Bet viņa pie šīs tēmas neaizkavējās pārāk ilgi. Ar laiku gleznas kļuva tukšākas un gaišākas, savukārt miglas biezākas, atstājot vairs tikai mazliet saskatāmas ainavas aprises, pietuvojoties zināmai abstrakcijai. Un pēkšņi gleznās tika tverta pilsēta ar tās steigu, troksni, cilvēkiem, mašīnām, kafejnīcām, reklāmām un neona gaismām. Gleznotāja fiksēja nejaušus mirkļus un garāmgājējus urbānā vidē. Savukārt pilsētas dokumentēšanu nomainīja personisko atmiņu caurskatīšana. Caur savas ģimenes prizmu autore aplūkoja Latvijas vēstures notikumus no 20. gadsimta sākuma līdz 1975. gadam, kad viņa uzsāka profesionālo karjeru. Iedvesmu darbiem Purmale smēlusies personīgajās atmiņās, ģimenes fotoalbumos, mājas bibliotēkas grāmatās un atlasītās, savam laikam raksturīgās preses fotogrāfijās. Vēlāk māksliniece uz brīdi atkal atgriezās pie dabas un gleznoja dārzā redzamos tuvplānus, atspulgus un gaismu spēles – koku lapotnes, ziedus un ogas no kukaiņa perspektīvas.

Līga Purmale savas karjeras laikā ir paveikusi daudz. Viņai ir bijušas vairāk nekā 30 personālizstādes, un autore piedalījusies neskaitāmās grupu izstādēs. 2009. gadā darbs "Saturday night movie" tika izsolīts starptautiskā izsoļu nama Sotheby`s izsolē Londonā. Lai gan mākslinieces galvenā radošās darbības joma ir glezniecība, viņa ir veidojusi arī scenogrāfiju Pētera Čaikovska baletam “Gulbju ezers” (2002) un Ādolfa Adāna baletam “Korsārs” (2003) Latvijas Nacionālajā operā. Līgas Purmales darbi atrodas mākslas muzejos un privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs. Savukārt viņas daiļrade ir pieminēta vairāk nekā 553 drukāto mediju publikācijās, un mākslas vēsturnieki, pētnieki un kuratori kā Inese Riņķe, Elita Ansone, Vilnis Vējš un citi ir ieguldījuši vērienīgu darbu, pētot un aprakstot Līgas Purmales daiļradi dažādos periodos.

4_lpurmale_ganibas_1980.jpg
Līga Purmale. Ganībās. 1980. Kartons, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

Mākslas kritiķis un kurators Vilnis Vējš katalogā “Redzamā pasaule” (2004) raksturo Līgas Purmales daiļradi: “Purmale ir viena – viņa nepārstāv nekādu grupu, viņas mākslu nevar bez būtiskiem zaudējumiem iekļaut noteikta virziena rāmjos, tajā grūti saskatīt tradīciju ietekmi, un viņai tikpat kā nav sekotāju.” Purmale ir kā laikmeta lieciniece, dokumentētāja, vērotāja, kura tver nenotveramo – laiku, cenšoties iemūžināt vairs neeksistējošas ainavas un cilvēka eksistenci.

Izstādes “Līga Purmale. Pagājušo prieku dārzs” veidotāji aicina gleznotājas darbus skatīties lēnām, pieiet tuvāk, vērot detaļas un sajust mākslas darbos radīto noskaņu. Līga Purmala ir unikāla māksliniece, kuras darbi ir skatāmi vairākos līmeņos un interpretējami individuāli. Bieži vien darbos ir atrodams kāds noslēpums –  mākslinieces paraksts vai kāda miniatūra detaļa visnegaidītākajās vietās. Izstādes izglītības programma aktualizēs mākslas lēno skatīšanos, izstādē piedāvājot arī nesteidzīga mākslas vērojuma kārtītes. Katrā kartītē ir uzvedinoši jautājumi – gan par konkrētu darbu, gan arī citiem darbiem izstādē.

5_lpurmale_ziema_1981.jpg
Līga Purmale. Ziemā. 1981. Kartons, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

Tematiski izstāde ir sadalīta sešās sadaļās, kurās ieskicēti mākslinieces dažādi radošie periodi. Lai izstādi padarītu piekļūstamāku plašākai auditorijai, visi teksti ir nodrošināti arī audio ceļvedī, zīmju valodā un braila rakstā. Katrā periodā vienai gleznai ir izveidots arī detalizēts audio apraksts, lai ikvienam, tai skaitā cilvēkiem ar redzes traucējumiem, palīdzētu pilnvērtīgāk uztvert mākslas darbus. Teksti zīmju valodā un audio apraksti ir atrodami izstādes LNMM mājaslapā, skenējot šo QR kodu un sadaļu aprakstu QR kodi atrodami uz konkrētu mākslas darbu etiķetēm.

Izstādes kuratore Agnese Zviedre


Saistītās izstādes

Gleznojums ar galdu un krēslu un gaismēnām. Gleznojums ar galdu un krēslu un gaismēnām.
07.02.2025. - 10.08.2025.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Izstāde ciklā “Paaudze”