Māksliniekam Imantam Tilleram piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis
Esam lepni un apsveicam Imantu Tilleru ar visaugstākā valsts apbalvojuma saņemšanu Triju Zvaigžņu ordeni.
2018. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika vērienīga Imanta Tillera personālizstāde “Ceļojums uz nekurieni”. Imants Tillers tiek saukts par “domāt provocējošu mākslinieku”. Viņa darbi ietver atsauces uz pasaules kultūru, Rietumu mākslas vēsturi, 20. gs. Eiropas literatūru un filozofiju, latviešu mākslu, Austrālijas aborigēnu kultūru. Tillera mākslas lielo jautājumu lokā ir – indivīds – vieta un identitāte, kas ietver arī latviešu trimdas likteni. Viņa māksla liek domāt par mūsdienu pasaules kompleksitāti.
Imants Tillers kopš 20. gadsimta 70. gadiem ir viens no vadošajiem Austrālijas mūsdienu māksliniekiem. Dzimis latviešu trimdinieku ģimenē Sidnejā (1950), Sidnejas Uiversitātē ieguvis arhitektūras bakalaura grādu (1972). Viņa interese par laikmetīgās mākslas procesiem aizsākās studiju laikā, kā brīvprātīgajam palīgam iesaistoties Kristo un Žanas–Klodas Sidnejas Mazā līča ietīšanā (1969). Tillers pārstāvējis Austrāliju San Paulu Mākslas biennālē (1975), Documenta 7 (1982) un 42. Venēcijas mākslas biennālē (1986). Viņam bijušas personālizstādes Mūsdienu mākslas institūtā Londonā (1988), Nacionālajā mākslas galerijā Vellingtonā (1989), Nacionālajā Austrālijas mākslas galerijā Kanberā (2006). Starptautisku reputāciju Tillers ieguvis, piedaloties grupu izstādēs Gugenheima muzejā Ņujorkā, Osakas Glezniecības triennālē (1990), Stedelijka muzejā Amsterdamā, viņš regulāri piedalās Sidnejas Mākslas biennālēs (1979, 1986, 1988, 2006). Saņēmis nozīmīgas mākslas balvas – Osakas Triennāles balvas (Zeltu – 1993, Bronzu – 1996, Sudrabu – 2001), Beidžinas mākslas biennālē (2003) un galveno Austrālijas mākslas balvu ainavu glezniecībā – Vinna balvu (2012, Wynne Prize), 2013. gadā iekļuva Austrālijas Arčibalda balvas finālā (Archibald Prize).
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 2016. gadā no Imanta Tillera saņēma divus vērtīgus dāvinājumus gleznu “Glezna, kas nerunā” (1990)

un ofortu “Diaspora” (1997), veidotu no 48 daļām
