Žūrija

Lai nodrošinātu stipendijas pretendentu pieteikumu izvērtēšanu un nominantu atlasi, izveidota žūrija piecu ekspertu sastāvā. Žūrijas locekļu vidū ir viens Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāvis un četri pieaicinātie Latvijas laikmetīgās mākslas procesu jomas eksperti. Pēc stipendijas pieteikumu izskatīšanas žūrija izvēlas piecus pretendentus, no kuriem Vijas Celmiņas fonds izvēlas vienu stipendijas ieguvēju.

Pēc diviem gadiem tiks veidots jauns, LNMM direktora apstiprināts, ekspertu grupas sastāvs.

Žūrija 2025.–2026. gadā

Dr. art. Elita Ansone

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 20. gs. otrās puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja. Pētniecības lauks: 20. gs. 2. puses un 21. gs. kontekstuālā mākslas vēsture. Pētījusi sociālistiskā reālisma mākslas interpretācijas problēmas, mākslas stilu un virzienu parādības Latvijā – hiperreālismu, lingvistisko konceptuālismu, feminisma mākslu, bijusi kuratore plašām konceptuālām izstādēm, sastādījusi rakstu krājumus un veidojusi katalogus, bijusi kuratore daudzu latviešu mākslā nozīmīgu autoru izstādēm – Ilmāram Blumbergam, Vijai Celmiņai, Dainai Dagnijai, Miķelim Fišeram, Raimondam Staprānam, Imantam Tilleram, Aijai Zariņai un citiem.

Zane Čulkstēna

Kim? Laikmetīgās mākslas centra un darba devēju konsultācijas uzņēmuma “ERDA” dibinātāja, Latvijas Mākslas akadēmijas padomes locekle. Iepriekšējā pieredze ir saistīta ar vadošajiem Baltijas valstu uzņēmumiem kā stratēģiskajai direktorei reklāmas aģentūrās “DDB” un “TBWA”. Absolvējusi Rīgas Ekonomikas augstskolu, ieguvusi maģistra grādu Saseksas Universitātē (University of Sussex) un Kolumbijas Universitātē (Columbia University in the City of New York).

Kaspars Groševs

Kopš 2014. gada ir mākslinieku vadītās galerijas “427” līdzdibinātājs un kurators. No 2006. gada aktīvi piedalās gan Latvijas, gan starptautiskās izstādēs, performancēs, kultūras notikumos kā mākslinieks, kuru interesē idejas par mākslas, kuratoriālo, skaņas prakšu procesualitāti un to savstarpējo robežu izpludināšanu, atrodoties krustcelēs starp dažādām radošajām komūnām. Darbojoties ar eksperimentālo elektronisko mūziku jau kopš 90. gadu beigām, Kaspara Groševa izstādēs skaņa bieži parādās kā papildinājums vizuālajām metodēm, kurās nozīmīgu lomu spēlē arī glezniecības prakse. 2020. un 2022. gadā nominēts Purvīša balvai.

Maija Kurševa

Ieguvusi bakalaura (2006) un maģistra (2008) grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Audio-vizuālo mediju mākslas nodaļā. Maija Kurševa strādā ar plašu mediju klāstu, izstādēs piedalās kopš 2004. gada. 2022. gadā autores darbi publicēti “Phaidon” izdevniecības antoloģijā “Vitamin D3: Today’s Best in Contemporary Drawing”. Maija Kurševa ir aktīva Latvijas laikmetīgās mākslas profesionāļu kopienas dalībniece, pasniedz kompozīciju un riso druku Latvijas Mākslas akadēmijas “Kustība. Attēls. Skaņa” apakšnozares studentiem. 2017. gadā dibinājusi nekomerciālu galeriju “LOW” un veidojusi tās izstāžu programmu (2017–2019). Dibinājusi Rīgas Zīnu festivālu, bijusi tā izstāžu kuratore (2016, 2018). Ar domubiedriem dibinājusi mākslinieku apvienību “Popper Publishing” un vadījusi kolektīva projektus (2012–2018).

Inga Meldere

Dzīvo un strādā Helsinkos. Studējusi Latvijas Universitātē, Latvijas Mākslas akadēmijā un Mākslu universitātē Helsinkos, zināšanas papildinot arī Jana van Eika akadēmijā Māstrihtā. Viņas mākslu raksturo detalizēts darbs ar ierosmes avotu materiāliem, prasme savīt vienotā veselumā personīgās pieredzes un kolektīvās atmiņas fragmentus, citātus no mākslas vēstures un ikdienībai aizlienētus tēlus. No nesenajiem projektiem jāmin personālizstāde “Breathwork” galerijā “Pech” Vīnē (2024), “Bluetooth (Sister N)” galerijā “Temnikova & Kasela” Tallinā (2022), dalība grupas izstādē “Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā: 1965–2023” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā (2023), Vītolu kolekcijas grupas izstādē “Atmiņu arheologi” Kumu mākslas muzejā Tallinā (2022), starptautiskajā Helsinku biennālē “The Same Sea” Vallisāri (2021) u.c. Iesaistīta dažādu ar dabīgo krāsu ieguves metodēm un tehnoloģijām saistītu darbnīcu vadīšanā.