Ekspozīcijas teksti digitāli
Ekspozīcijā "Rēriha gleznu galerija"
Ekspozīcijā ir skatāmas izcilā mākslinieka un domātāja Nikolaja Rēriha (1874–1947) labākās gleznas un studijas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Unikālā Nikolaja un Svjatoslava Rērihu glezniecības un grafikas kolekcija tika atsūtīta no Indijas Latvijas Rēriha biedrībai (1930–1940) Rīgā.
Gleznas nonākušas Rīgā no Kulu ielejas un Rietumu Himalajiem. Pats meistars un viņa sieva Helēna Rēriha rūpīgi izvēlējušies glezniecības darbus Latvijai no nesen veidotajiem darbiem, pievienojot rāmja raksturojumu un noformējumu. Lielāko daļu gleznu biedrība saņēma 1937. gadā. Latvijas Rēriha biedrības muzejs 1930. gada beigās kļuva par svarīgu kultūras centru Rīgā, kura kolekcijā līdzās Nikolaja un Svjatoslava Rērihu gleznām bija arī izcilu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas meistaru darbi. Latvijas Rēriha biedrība tika likvidēta 1940. gadā. Tālākā kolekcijas vēsture saistīta ar dramatiskiem notikumiem – politisko situāciju Latvijā kara laikā un Staļina represijām, kā rezultātā 1950. gadā kolekcija tika nodota muzejam.
Iespējams, tieši paša mākslinieka izvēle piešķīra Rīgas kolekcijai īpašu pabeigtību un apgarotību. Kolekcijas darbi — “Līdzcietība”, “Augstumos”, “Ceļš” — atspoguļo mākslinieka pasaules uztveri un Dzīvas Ētikas mācības galvenās idejas. Gleznas atklāj visas labākās Indijas perioda gleznieciskās īpašības: tīras, piesātinātas krāsas, lakonisku, vispārinātu formu, izteiksmīgu kompozīciju. Etīdes uz kartona un audekli gleznoti temperas tehnikā. Samtainā virsma ar temperu absorbē gaismu un rada īpašu krāsas dziļumu un piesātinājumu.
Nikolaja Rēriha Rīgas kolekcija, kas ar mīlestību dāvināta Latvijai — viņa senču zemei, — jau sen ir kļuvusi par neatņemamu valsts kultūras mantojuma daļu.
Ksenija Rudzīte, Ārzemju glezniecības kolekcijas glabātāja
Komentāri pie darbiem
Nikolajs Rērihs ‘’’Bhagavans’’ (1931). Audekls, tempera. Latvijas Rēriha biedrības kolekcija, muzejā no 1950. gada.
Bhagavans (tulk. no sanskrita svētītais) — pagodinošs tituls indiešu svētajam, hinduisma reformatoram no Kalkutas Šri Ramakrišnam Paramahamsam (1836−1886). Trīskrāsu oreols ap svētā galvu Dzīvās Ētikas mācībā simbolizē „trīs sasnieguma sfēras” — varoņdarbu (sudraba krāsa), sintēzi (zaļa), modrību (dzeltena) (Агни-Йога. Рига: Угунс, 1996, § 461).
Nikolajs Rērihs ‘’Om mani padme hum’’ (1932). Audekls, tempera. Latvijas Rēriha biedrības kolekcija, muzejā no 1950. gada.
Om mani padme hum ir budistu svētā lūgšana, kas sastāv no sešām sakrālām zilbēm. Aptuvenā tulkojumā lūgšana nozīmē „Lai esi svētīts, lotosā apslēptais dārgums”. Šie vārdi, iegriezti akmeņos, sastopami bīstamās kalnu pārejās Himalajos un Tibetā.
Nikolajs Rērihs ‘’Brahmaputra’’ (1932). Audekls, tempera. Latvijas Rēriha biedrības kolekcija, muzejā no 1950. gada.
Brahmaputras upe sākas Himalaju ziemeļos un veido Gangas deltā vienu straumi. Ainava uzgleznota Centrālāzijas ekspedīcijas iespaidā. Šāda tipa laivā Rēriha ekspedīcija pārcēlās pāri upei. „Par prāmi tika dēvēta liela kvadrātveida koka laiva, kuras priekšgalu greznoja kokā griezta zirga galva. Šādas laivas Tibetā sauc par „zirga galvām (shing-ta).” (Меч Гессер-ханав кн.: Николай Рерих. Твердыня пламенная. Рига: Виеда,1991, с. 179.).
Nikolajs Rērihs ‘’Madonna Laboris’’ (1936). Kartons, tempera. Latvijas Rēriha biedrības kolekcija, muzejā no 1950. gada.
Gleznas sižets saistīts ar kristiešu leģendas par Dievmātes dzīvi epizodi, kuru atstāstīja N. Rērihs: „Dziļām un aizkustinošām jūtām kristietība veltī Dievmātei šādu leģendu: Kļuva nemierīgs apustulis Pēteris, Paradīzes vārtu sargātājs. Saka Kungam: „Visu dienu sargāju vārtus, nevienu nelaižu, bet no rīta jauni ļaudis paradīzē.” Tad runāja Kungs: „Iesim, Pēter, naktī pārliecināties.” Tie devās naktī skatīties un ieraudzīja — Visusvētā Dievmāte nolaidusi pār Paradīzes sienu savu šķidrautu sniega baltumā un pa to paceļas dvēseles. Noskaitās Pēteris un gribēja iejaukties, bet Kungs apturēja: „Ts! Netraucē!”” (Н. Рерих. Держава Света. Рига: Виеда, 1991, с. 46.)
Nikolajs Rērihs ‘’Kuluta’’ (1936). Audekls, tempera. Latvijas Rēriha biedrības kolekcija, muzejā no 1950. gada.
Kuluta — Kulu ielejas sens nosaukums. Šo vietu, kas atrodas uz Lahulas un Tibetas robežas, sauc par 360 dievu ieleju. Šeit, Nagarā, no 1928. līdz 1947. gadam dzīvoja Rērihu ģimene. Ielejas aizbildņa radžas Gugas Čohana statuja tika atrasta netālu no Rēriha mājas un pašlaik arī atrodas muižas teritorijā.
Nikolajs Rērihs ‘’Mongolija (Olun Sume)’’ (1936). Kartons, tempera. Latvijas Rēriha biedrības kolekcija, muzejā no 1950. gada.
Attēlota senā apmetne Onginholas krastos Ziemeļmongolijā. Šajā vietā ir saglabājušies seno klosteru mūri, kultūras un vēsturiskie pieminekļi, te tika veikti arī arheoloģiskie izrakumi.
Nikolajs Rērihs ‘’Augstumos (Tumo)’’. Audekls, tempera. Latvijas Rēriha biedrības kolekcija, muzejā no 1950. gada.
Vārds tumo (tib. Gtum-mo) nozīmē “miesas karstums”, tā ir Tibetas mūku meditatīva prakse, kuras pamatā ir speciāla elpošanas tehnika. Ekspedīcijas laikā Rērihs nereti satika vientuļniekus, kuri dzīvoja kalnos.
Nikolajs Rērihs ‘’Kančendžanga’’ (1937). Kartons, tempera. Latvijas Rēriha biedrības kolekcija, muzejā no 1950. gada.
Kančendžanga ir kalnu masīvs Himalajos Sikimā uz Nepālas un Indijas robežas. Tam ir piecas virsotnes, viena no tām ir trešā pasaules augstākā virsotne. Kančendžanga (tulk. balto sniegu pieci dārgumi) tiek uzskatīta par Himalaju svēto kalnu, ar to saistīts daudz leģendu un nostāstu.
Nikolajs Rērihs ‘’Nāgu ezers. Kašmira.’’ (1937). Kartons, tempera. Latvijas Rēriha biedrības kolekcija, muzejā no 1950. gada.
Gleznā redzams viens no daudzajiem Kašmiraas ezeriem. „Hinduisma un budisma mitoloģijā nāgas (burtiski — čūskas) ir gudrības simbols. Tās mīt pazemes valstībā un valda Potala pilī, kas pilna dārglietām… Te dzīvoja drosmīgais Nagardžuns un mācījās gudrību no sarunām ar Nāgu — čūsku karali.” (Н.К.Рерих. Алтай-Гималаи. Рига: Виеда. 1992, с.78).
Nikolajs Rērihs
Dzīves un daiļrades galvenie dati
1874 Dzimis 9. oktobrī Sanktpēterburgā notāra Konstantīna Rēriha ģimenē
1893 Iestājas Mākslas akadēmijā un Sanktpēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē
1897 Pabeidz studijas Mākslas akadēmijā
1900 Praktizējas Fernana Kormona darbnīcā Parīzē
1901 Apprecas ar Helēnu Šapošņikovu
1902 Piedalās izstādēs Pēterburgā un Maskavā. 16. augustā piedzimst dēls Jurijs
1903-1904 Ceļojums pa Baltijas un Krievijas pilsētām kopā ar sievu
Rada arhitektūras etīžu sēriju. Pirmās personālizstādes Pēterburgā
1904 23. oktobrī piedzimst otrs dēls Svjatoslavs
1906 Iecelts par Mākslas veicināšanas biedrības direktoru
1909 Ievēlēts par akadēmiķi Ķeizariskajā mākslas akadēmijā un par Reimsas Akadēmijas biedru Francijā
1910 Ievēlēts par mākslinieku apvienības „Мир искусства” priekšsēdētāju
Izstādes Londonā, Minhenē, Briselē
1910-1913 Darbs pie skicēm baleta uzvedumam „Svētpavasaris” (libretu saraksta kopā ar I. Stravinski)
1917 Kopā ar ģimeni pēc ārstu ieteikuma pārceļas uz Serdobolu (Сердоболь)
1919 Pārceļas uz Londonu. Darbs pie operas uzvedumiem Koventgārdena operā
Tikšanās ar R. Tagori
1920 Pārceļas uz ASV pēc Čikāgas Mākslas institūta direktora ielūguma
Izstādes 29 pilsētās, lekcijas par kultūras un mākslas jautājumiem
1920-1923 Mākslinieku apvienības „Cor Ardens” Čikāgā un Apvienotā mākslas institūta Ņujorkā dibināšana
1922 Starptautiskā mākslas centra „Corona Mundi” (Pasaules kronis) dibināšana
1923 Dodas kopā ar ģimeni uz Indiju. 17. novembrī Ņujorkā tiek atklāts N. Rēriha muzejs
1924 Ekspedīcija pa Sikimu un Butānu. Rīgā izdota grāmata „Svetības ceļi”
1925-1928 Centrālāzijas ekspedīcija
1928 Apmetas uz dzīvi Nagārā, Kulu ielejā, turpat tiek nodibināts Himalaju pētījumu institūts „Urusvati”
1929 Brauciens uz ASV. Tiek publicēts kultūras pieminekļu un vērtību aizsardzības līguma projekts „Miera pakts” (Rēriha pakts)
1930 Iepazīšanās ar rīdzinieku, ārstu F. Lūkinu Parīzē
Latvijā tiek reģistrēta Latvijas Rēriha muzeja draugu biedrība
1934-1935 Ekspedīcija Mandžūrijā un Ķīnā
1935 Tiek nodibināta Starptautiskā savienība Rēriha pakta atbalstam
Beļģijā organizēta Starptautiskā „Miera pakta” konference
1936 Rīgā izdotas grāmatas „Nākamības vārti” un „Nesatricināmais”
1936-1947 Dzīvo Indijā, saraksta 750 apcerējumus. 1939. gadā Rīgā tiek publicēta mākslinieka monogrāfija, kuru sagatavoja Latvijas Rēriha biedrība un A. Prande
1947 13. decembrī miris Kulu, Indijā
